KpDC Padomes ziņojums 2023 (LV)

KpDC Padomes ziņojums 2023 (ENG)

Apaļkoksne pārvietojas ar elektronisko dokumentu

Māris Ķirsons, 20.02.2024

Foto: pixabay.com

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Lai šādu digitālu informācijas un dokumentu apmaiņas sistēmu darbinātu, ir nepieciešamai attiecīgi rīki ne tikai grāmatvedībā, bet arī visā koksnes plūsmas uzskaites sistēmā. „Ceru, ka šā gada laikā šai sistēmai pievienosies arvien jauni dalībnieki, taču tas iespējams tikai pēc attiecīga mājasdarba paveikšanas,” uzsver I. Kalmuks. Viņš arī atgādina, ka īsto ieguvumu – efektivitāti – varēs izjust vienīgi tad, kad uzņēmumi pāries tikai uz elektronisko dokumentu sistēmu un paralēli vairs nebūs paškopējošo pavadzīmju un citu dokumentu, kuri manuāli vienā uzņēmumā izrakstīti, bet otrā uzņēmumā tiek ierakstīti sistēmā. „Pilotprojektā aktīvi piedalās apaļkoksnes transportēšanas uzņēmumi SIA Pata, SIA Krauzers, SIA Self loģistika, apaļkoksnes pircēji – AS Latvijas Finieris, SIA Latgran, SIA Warmeston, koksnes pārdevēji AS Latvijas Valsts meži un vēl vairāki citi,” piebilst I. Kalmuks. Savukārt M. Gaigals atzīst, ka iniciatīva par papīra aizstāšanu ar elektroniskajiem dokumentiem pirms septiņiem gadiem nākusi tieši no koksnes resursu pircējiem. I. Kalmuks secina, ka izveidotās sistēmas lietotāju loks jau paplašinās ar Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem, loģistikas un koksnes transporta pakalpojumu sniedzējiem, koksnes noliktavu (vairumtirgotāju) turētājiem.

Redz vairākus ieguvumus

„Piedāvājot iesaistīties attīstībā arī Latvijas meža īpašniekiem, koksnes plūsma kļūst saprotamāka un prognozējamāka. Tieši tādēļ svarīgi ir attīstīt ne tikai digitālos risinājumus, bet arī standartus – sākot ar datu standartu (Ziemeļu valstīs globāli plaši atzīto papiNet un StanForD, kas attiecas uz meža transportu – harvesteriem un forvarderiem) un beidzot ar procesu standartiem, piemēram, kokmateriālu uzmērīšanu – kokmateriālu apjoma (tilpuma) un kvalitātes noteikšanu,” uz jautājumu par ieguvumiem atbild M. Gaigals.

Šāda – sakārtota – biznesa vide rada uzticamību, dod iespējas sadarboties, attīstot dažādus digitālus risinājumus un samazinot izmaksas. „Saprotams bizness ar digitālajām pēdām dod iespēju turpināt samazināt pelēkās zonas, tai skaitā atbalstot gan rocības palielināšanu valsts budžetā, gan taisnīgus un saprotamus darījumus starp koksnes un kokmateriālu pircējiem un pārdevējiem,” tā M. Gaigals. Pēc vairāku gadu sarežģīta, laikietilpīga darba ir izstrādātas izmaiņas apaļo kokmateriālu uzmērīšanas standartā, kas akceptētas Ministru kabinetā, ir izstrādāti arī apaļo un birstošo kokmateriālu kvalitātes novērtēšanas standarti. „Vienots datu standarts nozīmē, ka visi dalībnieki saprot vienu un to pašu, turklāt standarts nosaka, kā tiek strukturēti paši dati, bet vienlaikus tie ļauj nodrošināt dažādu digitālo dokumentu veidus, piemēram, elektronisko pavadzīmi ar tajā esošajiem datiem – kravas iekraušanas un transportēšanas faktu, laiku, piegādes atskaiti, kā arī VMF LATVIA ekspertu mērījumus,” skaidro M. Gaigals.

Iespēja arī viena darījuma veicējiem

„Sistēma jau neizslēdz nevienu no spēles laukuma,” tā uz jautājumu, vai elektroniskā sistēma mazos meža īpašniekus nediskriminē un vai tiem nezudīs iespēja pašiem realizēt savā mežā izaudzēto bez starpnieku iesaistes, atbild I. Kalmuks. Savukārt M. Gaigals uzsver, ka risinājumi, kurus kopīgi attīsta un piedāvā kokmateriālu pircēji un pārdevēji, ir vērsti uz efektivitātes un objektivitātes palielināšanu un izmaksu samazināšanu. „Tas nozīmē pēc iespējas automatizēt darbus, ko pašreiz veic cilvēks, – pārraksta reiz jau uzrakstīto (vienalga – uz papīra vai datorā), dod uzdevumus iekārtām, apstiprina darbinieku un mašīnu identitāti, mēra vai novērtē kokmateriālus, seko kokmateriālu noliktavu un transportēšanas darbībām, bieži arī atkārto vienu un to pašu procesu vairākkārt,” tā M. Gaigals.

Viņaprāt, ticamu un standartizētu datu izmantošana ļauj tos izmantot vairākkārtīgi dažādos procesos visā kokmateriālu piegāžu ķēdē, tai skaitā arī norēķināties par piegādātiem kokmateriāliem ar meža īpašnieku. Kokmateriālu uzmērīšanā strauji tiek attīstīti attēlu apstrādes un mašīnredzes risinājumi. „Mēs būtu tikai priecīgi, ka šādi biznesa pārskatāmības un saprotamības soļi tiktu sperti arī jomās, kas uz zemi konkurē ar mežsaimniecību, piemēram, dažādi vides projekti. Būtu tikai taisnīgi, ka, piemēram, bioloģiskās daudzveidības palielināšanas vai kādas sugas aizsardzības vārdā no koksnes ražošanas izslēgtā meža zemē tiktu saprotami, standartizēti, objektīvi un ar pārbaudāmu datu pēdām novērtēts iecerētais rezultāts!” tā M. Gaigals.

Viedoklis

Digitālā integrācija: efektivitātes atslēga

Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis), starptautiskās biomasas biržas BALTPOOL tirdzniecības vadītājs

Latvijas kokmateriālu tirgus digitalizācijas kontekstā Starptautiskās biomasas biržas BALTPOOL pieredze uzsver šādas transformācijas daudzpusīgos ieguvumus. Uzņēmuma ceļš no izsoles platformas uz visaptverošu datu centru uzsver pārredzamības spēku pašregulācijas veicināšanā nozarē. Ieviešot pilnībā digitalizētu platformu, BALTPOOL ir revolucionizējis uzņēmējdarbību, samazinot tradicionālo dokumentu un administratīvo problēmu smagumu. Šis solis nav tikai par bezpapīra dokumentu izmantošanu – tas ir par efektivitātes atbloķēšanu. Biržas rīki ļauj uzņēmumiem ne tikai racionalizēt savu darbību, bet arī paaugstināt precizitāti un efektivitāti, iespējams, tieši integrējot sistēmas. Šis digitālais lēciens nav tikai mūsdienīga ērtība. Tas ir stratēģisks solis, kas nozīmē lielāku rentabilitāti uzņēmumiem, kas iesaistīti biomasas tirdzniecībā.

Augstu darba efektivitāti enerģētikas uzņēmumos, kas izmanto biomasu, var panākt ar digitāliem risinājumiem, kuros elektronisko datu – informācijas – apmaiņa starp patērētāju un piegādātāju, konkrētajiem kravu pārvadātājiem notiek, un to nodrošina BALTPOOL. Piemēram, jaunākais un viens no lielākajiem biomasas patērētājiem ir Viļņas koģenerācijas stacija, kuras energoresursi – biomasa – tiek iepirkti BALTPOOL Exchange, kas vienlaikus nodrošina elektronisko dokumentu sistēmu, un tajā pašā laikā patērētāji redz piegādes grafiku. Šajā sistēmā tiek izsniegta arī kravas pavadzīme (ko redz arī nodokļu administrācija, un tad par to nav jāziņo šai iestādei) konkrētajam transportlīdzeklim, kas noteiktajā laikā piegādās biomasu koģenerācijas stacijai. Attiecīgajam transportlīdzeklim, kad tas brauc pie enerģētikas uzņēmuma vārtiem, tie atveras automātiski, jo sistēma zina, ka biomasa ir atvesta. Kad biomasa tiek izkrauta no kravas automašīnas, automātiski tiek ņemti paraugi analīzēm, kas tiek marķēti ar kodu, lai izslēgtu mazāko iespēju radīt aizdomas par piegādātāja spēju ietekmēt laboratorijā veikto analīžu datus. Savukārt saskaņā ar analīžu rezultātiem sistēmā automātiski tiek ģenerēts rēķins (zina, kāds kods ir saistīts ar kuru piegādātāju).

Šāda sistēma ļauj ievērojami samazināt to darbinieku skaitu, kuri nodarbojas ar dokumentāciju, un virza savu darbaspēku analītikā vai citos procesos, kā arī izslēdz jebkāda veida pelēkās ekonomikas iespēju, vēl jo vairāk, ja Lietuvā uz ceļiem ir tā sauktie skeneri, kas spēj izsekot purvam tiešsaistes sistēmā, caur kuru piegādātājs piegādā kravu pircējam. Turklāt, ja skeneri secinās, ka pa ceļu pārvietojas kravas automašīna bez elektroniskās pavadzīmes, tad arī viņu ceļu policija pēc kāda laika apstādinās un veiks pārbaudi, jo radīsies aizdomas par neuzskaitītu vai pat kontrabandas preču pārvadāšanu. Būtībā BALTPOOL digitalizācijas izmantošana nav tikai tendence – tā ir mainītāja visai koksnes un biomasas nozarei, vēstot par jaunu, vienkāršotu, efektīvu un ienesīgu darbību.

DB raksta oriģināls

E-pavadzīmes semināra video materiāli.

SIA Koksnes plūsmas datu centrs uzsācis īstenot pētījumu Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda investīciju projekta “Meža nozares kompetences centrs” Nr. 5.1.1.2.i.0/1/22/A/CFLA/007 ietvaros.

Pētījums: Kokmateriālu tilpuma ģeometrijas noteikšanas automatizācija.

Pētījuma mērķis: Ar mašīnredzes algoritmu palīdzību izstrādāt automātisku kraujmēra noteikšanas funkcionalitāti, kas balstās uz 3D mērogotu kokvedēju modeļu datiem un implementēt šo funkcionalitāti esošajā risinājumā, paaugstinot mērījumu datu kamerālās apstrādes efektivitāti un samazinot cilvēciskās, subjektīvās kļūdas un neprecizitātes.

Īstenošanas periods: 02/2023 – 12/2023

Esam īstenojuši projektu Grupveida uzmērīšanas automatizācija iespējas, kura ietvaros tika izstrādāta mērogojama kokvedēja modeļa attālināta iegūšana. Produktu ir nepieciešams attīstīt tālāk, un iestrādāt risinājumā automātisku kraujmēra aprēķināšanu. Nepieciešams izstrādāt papildinājumu, kas, izmantojot 3D attēlu, veiks ar mašīnredzes risinājuma palīdzību automātisku datu apstrādi iegūstot kraujmēru. Jaunās aktivitātes prasīs sistēmas interfeisa pārveidi un būtisku funkcionalitātes papildināšanu. Šāda automatizācija ļaus kāpināt uzmērīšanas efektivitāti un samazināt izmaksas, jo esošo kamerālās uzmērīšanas laiku samazinās līdz pat 10 minūtēm vienas kravas apstrādei, kā arī samazinās cilvēcisko kļūdu iespējamību

Pētījuma novitāte:

Ar attālinātas grupveida uzmērīšanas informācijas sistēmu un tehnisko risinājumu iegūto datu apstrādes atomatizācija, izmantojot mākslīgo intelektu. Lai nodrošinātu KOKSNES PLŪSMAS DATU CENTRA konkurētspēju apaļo kokmateriālu uzmērīšanas tirgū, ir nepieciešams attīstīt citas, mūsdienīgas grupveida apaļo kokmateriālu uzmērīšanas metodes, jo cilvēkresursu izmantošanā ir limitētas iespējas kāpināt efektivitāti, kā arī cilvēkresursi paliek dārgāki un grūtāk pieejami. Jaunais risinājums tiks veidots, lai nodrošinātu attālināti iegūtu datu un attēlu centralizētu uzmērīšanas procesu, ar automātisku kraujmēra aprēķinu, atbilstošu LVS 82:2003 standartam, vēl vairāk samazinot manuāla darba apjomu.

Progresa pārskats uz 12.09.2023 (Atskaite nr. 1)

• Paraugkopas papildināšana, mašīnredzes algoritma trenēšana, pirmie rezultāti
  • Datu bāzes sagatavošana priekš paraugkopas vākšanas veicinājusi kvalitatīvu datu iegūšanu
  • Paraugkopas, laicīga un apjomīga veidošana nepieciešama, lai turpmākajā projekta gaitā algoritma izstrādātājiem būtu pietiekami daudz datu ar ko pārbaudīt un trenēt mašīnredzes algoritmu
  • Turpmāk plānots ievākt pietiekami daudz datu priekš paraugkopas. Esam sagatavojuši cenu aptauju priekš potenciālajiem mašīnredzes algoritma izstrādātājiem.

Progresa pārskats uz 08.12.2023 (Atskaite nr. 2)

• Paraugkopas papildināšana
  • Paraugkopas papildināšanai tika iegūti 64 materiāli (no projekta sākuma – 112).
  • Paraugkopas laicīga un apjomīga veidošana nepieciešama, lai turpmākajā projekta gaitā algoritma izstrādātājiem būtu pietiekami daudz datu ar ko pārbaudīt un trenēt mašīnredzes algoritmu.

Agenda papiNet® FWS&B User Group meeting 20 & 21 September 2023, hosted by KpDC (Koksnes plūsmas datu centrs)

KPDC LV KpDC Padomes ziņojums 2022

Elektronisko dokumentu aprites ieviešanas vadlīnijas koksnes kravu pārvadājumos

Meža nozares organizācijas – Latvijas Kokrūpnieku federācija, Latvijas Meža īpašnieku biedrība un AS “Latvijas valsts meži” – kategoriski noraida laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2. decembra žurnālista Rituma Rozenberga rakstā pausto uzbrukumu neatkarīgai Latvijas koksnes uzmērīšanas sistēmai.

Dalība kokmateriālu uzmērīšanas sistēmā ir balstīta uz brīvprātības principu. SIA “VMF Latvia” nodrošina ikvienam pieejamu, efektīvu un normatīvajā vidē noteiktu, neatkarīgu kokmateriālu uzmērīšanas pakalpojumu, ko kokmateriālu tirgus dalībnieki ir izvēlējušies, lai uzmērītu ap 90% no Latvijā pārdotajiem apaļajiem kokmateriālam. Tas spilgti apliecina Latvijas meža īpašnieku (pārdevēju) un kokmateriālu pārstrādātāju (pircēju) uzticību sistēmai.

Latvijas meža nozare ir izveidojusi no koksnes pircējiem un pārdevējiem neatkarīgu kokmateriālu apjoma uzmērīšanas, kvalitātes novērtēšanas un koksnes plūsmas uzskaites sistēmu, kurā ikvienam kokmateriālu pircējam un pārdevējam ir garantēta absolūta uzticamība un pārliecība par to, ka koksnes uzmērījums ir objektīvs, maksimāli precīzs un, vissvarīgākais, tas ir pilnībā neatkarīgs un nekādā veidā nevar tikt ietekmēts ne no pircēja, ne pārdevēja puses.

Laikrakstā paustie apgalvojumi ir nepatiesi – šī kokmateriālu uzmērīšanas sistēma nekādā veidā nav ietekmējama no ārvalstu puses un tā pieder Latvijas uzņēmējiem – koksnes pircējiem un koksnes pārdevējiem.

SIA “VMF Latvia” ir akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (LATAK), kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un kopš 1994. gada ir Latvijas nacionālā akreditācijas institūcija. Atbilstoši akreditācijai, SIA “VMF LATVIA” ir kompetenta veikt apaļo kokmateriālu uzmērīšanu atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025:2017 standartam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.744 “Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti” reglamentētajā sfērā, atbilstoši Latvijas nacionālam standartam LVS 82:2020 “Apaļo kokmateriālu uzmērīšana”.

Kategoriski noraidām jebkādus uzbrukumus arī koksnes uzmērīšanas sistēmas padomei, kurā uzņēmumi sistēmas uzraudzībai ir deleģējuši savus pārstāvjus. Andris Balodis pārstāv AS “Latvijas valsts meži” un koksnes pārdevējus, Inesis Ārgalis un Aldis Strankaļs pārstāv kokrūpniecību – koksnes pircējus, Mārtiņš Gaigals atbild par stratēģijas izstrādi, aktualizēšanu un īstenošanu, savukārt padomes priekšsēdētājs Claes Anders Rixon pārnes Skandināvijas valstu ilggadējo pieredzi tirgus un koksnes uzmērīšanas caurskatāmības nodrošināšanā.

Uzņēmumu SIA “VMF Latvia” un SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” pārvaldība tiek nodrošināta atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajam regulējumam un labākajai korporatīvās pārvaldības praksei.

Informācija par SIA “VMF Latvia” pārvaldību atrodama vietnē www.vmf.lv. SIA “VMF Latvia” ir meža nozari strukturējošs, neatkarīgus un ilgtspējīgi pieejamus pakalpojumus sniedzošs komersants, ko pārvalda kokmateriālu pircēji un pārdevēji Baltijas valstu reģionā. Uzņēmuma vīzija – būt efektīvākajam, kokmateriālu pircējus un pārdevējus atbalstošam, uzticamam uzņēmumam Baltijas valstu reģionā kokmateriālu apjoma uzmērīšanas, kvalitātes novērtēšanas un koksnes plūsmas uzskaites pakalpojumu sniegšanā.

Latvia_project_status_20220922.pdf